Savu „Ateju III” Berlīne saņēma kā dāvanu 1971.gada Ziemassvētkos. Abas iepriekšējās, kas sākotnēji atradās Hauptstrasse un Nestorstrasse, starplaikā jau ir tikušas slēgtas. Tikai trešās labierīcības ir varējušas pārdzīvot dažādās pārmaiņas, un rodas iespaids, ka viena vai otra berlīnieša prātā šī iestāde ir iespiedusies pat vairāk par Šarlotenburgas pili vai slaveno Berlīnes muzejsalu. Šis krogs, ko vislabāk var aprakstīt kā atrakciju parka un kuriozu retumu kolekciju, ir pamatīgs tūristu magnēts. Tomēr arī daudziem berlīniešiem „Ateja” ir regulāra apmeklējumu vieta. Kāds gan brīnums, ja tā pastāv jau kopš 40 gadiem, kas dažam labam taču nozīmē jau pusi mūža.

Ienākšana šajā nepavisam tik klusajā vietiņā ir gana izaicinoša. Vispirms ir jātiek garām iekšā laidējiem. Taču tas vēl ir tikai sākums. Viesis netiek garām bez sitiena ar ūdens strūklu, savukārt, dāmu svārkus nepieklājīgos augstumos uzsit karsta gaisa pūtiens no grīdas. Turpat pa labi terārijos viesu šausmu spiedzienos noraugās tādi nešķīsteņi kā tarantula, leguāns un karaliskais pitons. Bet arī ar to vēl nepietiek. Gaitenī viesus iepriecināt vēlas kāds mētelīša virinātājs. Vismaz tik daudz – viņa krāšņais daikts nav īsts. Iekštelpās viss turpinās: galdi lēkā, bāra krēsli gāžas zemē un lelles sit ar āmuriem pa viesa galvām. Ar velnišķīgu troksni jums virsū gāžas stalaktīti, zibeņi cauršauj kroga telpu un skaļruņi neļauj palaist garām kāda neveiksminieka vemšanas mokas. Ko lai vēl pasaka: tiešām radoša pieeja „labierīcībām”, ne velti tik iemīļota vieta jau četrdesmit gadu garumā.

Skalojamā stunda katru dienu, sākot no pulksten 19:00*!

*Ar to ir domāts darba laiks.